LR Saeimas deputāts Rihards Kols par armēņu genocīdu

· “Meds Yeghern” armēņu valodā nozīmē “Lielais posts”.Līdzīgi kā “Baigais gads”, arī “Meds Yeghern” armēņu apziņā iegājis kā apzīmējums tam laikam, ko viņi sauc arī par genocīdu.Latviešiem vēl salīdzinoši nesen nācās apzināties un reflektēt par paša zemes, tautas, dzimtas vēsturisko traumu. Mēs zinām, kas ir noziegumi pret cilvēci, un ir svarīgi neaizmirst, ka šāda pieredze ir arī citām tautām. Šī genocīda pieminēšana ir būtiska ne tikai armēņu tautai, bet arī mums visiem, lai nepieļautu tā atkārtošanos. Lai varētu teikt “Nekad vairs”, ir jāapzinās un vārdos jānosauc vēsture – nevis lai kādu tiesātu, bet lai varētu virzīties uz priekšu.Par to, kas notika Osmaņu impērijā 1915.-1916. gadā, vēsturnieku konsensus ir skaidrs. Rafaels Lemkins, poļu-ebreju izcelsmes jurists, Otrā pasaules kara laikā ieviesa terminu “genocīds”, atsaucoties uz armēņu masveida iznīcināšanu Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā. Armēņu genocīds gan nekad nebūs de jure līmeņa “atzinums” – to, atbilstoši Vīnes konvencijas 28.pantam, kas aizliedz retroaktīvi piemērot ANO konvenciju par genocīdu, vairs nevar iztiesāt. Attiecīgi, atzīt vai neatzīt armēņu genocīdu ir politiskas izšķiršanās jautājums.Esmu pārliecināts, ka atklātas un brīvas diskusijas – gan Armēnijā, gan Turcijā, gan citviet – par vēsturiskiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar brīvas sabiedrības izaugsmes procesu. Veselīgu un spēcīgu demokrātiju būvē uz patiesības un brieduma pamatiem.Bet Saeimā iesniegto paziņojuma projektu es atbalstīt nevaru.Paskaidrošu.Bez plašas izziņošanas vai pieteikumiem, Saeimas Ārlietu komisijas darba kārtībā armēņu genocīda jautājums ir jau pāris mēnešus.Pirms virzīties uz priekšu ar paziņojumiem, apsverot vienas vai otras deklarācijas pieņemšanu, ir jāņem vērā gan pašreizējais konteksts, gan reģiona jautājumi un reģiona stabilitāte, kā arī savstarpējās attiecības. Nedrīkst aizmirst arī savas pamatvērtības un principus, un jāapzinās jautājuma nopietnībumu.Sākotnēji komisijā, diskutējot par šo jautājumu, atbalsta tūlītējai paziņojuma gatavošanai ne komisijā, ne parlamentā nebija, bet komisijas deputāti vēlējās ar jautājumu strādāt tālāk. Saeimas Ārlietu komisija uzklausīja visas “ieinteresētās” puses – diplomātus, vēsturniekus un akadēmiķus, un iesaistījās padziļinātās diskusijās. To darījām, lai izzinātu pēc iespējas vairāk, noskaidrotu nepieciešamo informāciju, un attiektos pret šo jautājumu ar tam pienākošos cieņu. Šis process vēl nav noslēdzies.Bet – ir iesniegts Saeimas paziņojuma projekts par armēņu genocīdu. Bija interesanti iepazīties ar parakstītājiem — īpaši tiem, kas darbojas komisijā paši (Ārlietu komisijā darbojas visu frakciju pārstāvji) un kas zināja, ka tas pats jautājums šobrīd atrodas komisijā. Šāda rīcība ir nekoleģiāla un “torpedē” Ārlietu komisijas darbu, bet katram, protams, savas intereses un prioritātes.Kādam tās ir tuvojošās vēlēšanas, kādam – “politiskie punkti”, citam – vēl kādi svarīgi apsvērumi..Nevaru atbalstīt deputātu iesniegto paziņojuma projektu, jo tādas kvalitātes paziņojuma pieņemšana nedarītu godu ne Saeimai, ne Latvijai. Par neapšaubāmiem nosaukti ļoti apšaubāmi gadskaitļi (vēsturiskais konsensus ir par 1915.-1916. gadu.), noziegumu attiecināšana uz Osmaņu impēriju laikā, kad tā vairs neeksistē de jure un de facto (Osmaņu impērija tiek likvidēta 1922. gadā), atsauces uz nepieciešamību nosodīt genocīdu, bet paša nosodījuma iztrūkst. Paviršība nav cieņas izpausme, un necieņu pret genocīda upuru piemiņu es nespēju atbalstīt. Paziņojums acīmredzami tapis steigā, lai to iesniegtu pirms starptautiski pieņemtās armēņu genocīda piemiņas dienas 24. aprīlī.Bet – jālemj Saeimai par to būs. Saeimas Ārlietu komisijai diemžēl neizdosies pabeigt iesākto darbu, bet nākamtrešdien kolēģiem komisijā piedāvāšu skatīt alternatīvu paziņojuma projektu – tādu, kas ir atbilstošs un korekts, par kuru pašiem ir pārliecība un par kuru nenāksies vēlāk kaunēties vai skaidroties starptautiskā līmenī, un kurā redzama apzināšanās par savu lēmumu smagumu un nozīmi.

Fb. 2021.04.27

Добавить комментарий

Заполните поля или щелкните по значку, чтобы оставить свой комментарий:

Логотип WordPress.com

Для комментария используется ваша учётная запись WordPress.com. Выход /  Изменить )

Google photo

Для комментария используется ваша учётная запись Google. Выход /  Изменить )

Фотография Twitter

Для комментария используется ваша учётная запись Twitter. Выход /  Изменить )

Фотография Facebook

Для комментария используется ваша учётная запись Facebook. Выход /  Изменить )

Connecting to %s

%d такие блоггеры, как: