Gribētu vērsties pie sekotājiem un tiem, kas pārzina Latvijas mūzikas izglītības un koncertu lauku — kādi regulējumi / likumi u.tml. nosaka, vai konkrētajā mūz. skolā, pasākumā vai koncertā nedrīkst atskaņot krievu komponistu-klasiķu skaņdarbus? Jau aptuveni 2 gadu laikā no saviem kolēģiem regulāri dzirdu un pats vairākkārt esmu piedzīvojis gadījumus, kad tiek izteikts “lūgums” / “prasība” nespēlēt krievu komponistu skaņdarbus. Skaidri saprotu iemeslu, kāpēc šāda veida aizliegumi parādījās Latvijā (un jo vairāk dažās citās Eiropas valstīs), un negribu provocēt lieku diskusiju par to, vai tas ir “vajadzīgi” vai “absurdi” — tāpat visi paliks pie sava… Taču nav skaidrs, kāpēc publiskajā sfērā, masu mēdijos tiek bieži runāts par pasaules līmeņa krievu kultūras mantojuma nodalīšanu no šobrīdējiem politiskajiem apstākļiem, bet realitātē bieži vien “aiz durvīm”, “pa kluso” tiek darīts tieši pretējais.
Kad pirms gada vienā no Mūzikas akadēmijas pasākumiem man tika izteikts privāts “lūgums no vadības puses” neatskaņot krievu komponistus, biju dikti izbrīnīts, jo pārsteidzošā kārtā citos Akadēmijas pasākumos un eksāmenos bez problēmām varu atskaņot tai skaitā krievu mūziku. Pieņēmu, ka minētais pasākums būtiski atšķīrās no pārējiem ar Kultūras ministres klātbūtni, kurai laikam dzirdēt Rahmaņinova etīdes-gleznas skaitās “mauvais ton”. Izbrīna arī tas, ka dažādās mūzikas skolās, atšķirībā no direktora politiski-estētiskajiem uzskatiem, tiek pielāgota arī repertuāra atskaņošanas politika. Vienā skolā Čaikovska “Oktobris” skaitās brīnišķīga izvēle semestra noslēguma eksāmenam, otrajā — tas ir nepieņemams aizvainojums karā cietušajai tautai. Tādu gadījumu mūzikas skolas nerakstītajos likumos, konkursa nolikumos, koncertu repertuāra izvēlē ir daudz, un šķiet, ka ir pienācis laiks skaidri noformulēt — kāpēc Skrjabina, Prokofjeva, Rahmaņinova, Čaikovska vai Musorgska mūzika ir tabū vienā koncertā / konkursā un norma citā. Vai tiešām krievu (un “īpašos gadījumos” pat baltkrievu) komponistu mūzikas atskaņošanas haotiskajā aizliegumā nav jūtama liekulība? Un vai tiešām attiecībā pret kultūru un politiku spējam nodalīt graudus no pelavām?
Daniil Mickēvičs. Fb. 2024.13.decembrī
karap.lv 