ARMĒNIJA. PIRMS KOMANDANTSTUNDAS
Krustakmens piespiedies sienai,
noslēpumainībā rakts.
Vēl nav beigusies diena.
Vēl nav sākusies nakts.
Gaišie putni sen saulē,
un tos atdos vien rīts.
Tās nav virsotnes — kauli
fosforiscējoši spīd.
Un, kad šermuļains mēness
pāri pilsētai lec,
melnu lidgriežu ēnas
bērnu gultiņas sedz.
Šūpuļdziesmu dzied motors.
Un brīnums — bērns mieg.
Debess nenobrūk — notur
bērna miegs — cerībspriegs.
Krustakmens noraso pienains,
ziedošs un nenovākts.
Smaržo pēc pirmās dienas.
Smaržo pēc pastaras nakts.
1989
karap.lv 