ATKLĀTNĪTE NO ARMĒNIJAS — Maris Čaklajs

Aukstu klēpi
sēž liktens māte.
Sēž un tin.
Kas visu attīs?

Dzīve ar nāvi —
vienā kamā —
tinas satinas
akmens kamolā…

Deniņi dauzās.
Sirds kāpj sūdzēt —
debesu bajāriem?
zvaigžņu lūžņiem?

Kamēr sirds
caur tuneļiem skries,
jautājumi
neapstāsies.

Žvadzina iemauktus
šurp no nama.

Nekaunīgbrīvi
zirgi zviedz amolā.

1989