Krusta akmens – hačkars – Rīgā. Академик О.Спаритис о рижском хачкаре

Trešās atmodas un „perestroikas” laika brīvības alkas rosināja konsolidēties daudzas PSRS totalitārā režīma nomākto nacionālo kopienu pārstāvjus un dibināt savas kultūras biedrības. Šajā kustībā, kurā katra Latvijā dzīvojošā nacionālā minoritāte tiecās pēc nacionālas autonomijas vai vismaz savas kultūras un valodas tiesību respektēšanas brīvību mīlošās Baltijas tautas sajuta morālu atbalstu un centās šīm solidaritātes jūtām atbildēt ar cieņu, respektu un brālīgu palīdzību. Savās brīvības alkās un iekšējā pretestībā apspiestībai gan armēņu tautai, gan latviešiem ir līdzīga pieredze. Tādēļ arī atmodas gadu garīgās pretestības kustība atraisīja agrāk nojaustas, taču kopš 1987. gada pilnīgi pamatoti uzjundījušas likteņa kopības izjūtas. Kad 1989. gadā Armēnijas centrālo daļu un Erevānu piemeklēja postoša zemestrīce, ievērojams skaits latviešu brīvprātīgo devās uz posta skarto novadu, lai palīdzētu glābt cilvēkus un atbrīvot no drupām svarīgākās transporta maģistrāles. Pateicībā par izpratni, līdzjūtību un solidaritāti armēņu tauta dāvināja latviešu tautai savas kultūras visatzītāko un daudznozīmīgāko simbolu – hačkaru jeb krusta akmeni.

Tas tika atklāts 1990. gada 24. aprīlī uz neliela paugura iepretim Bastejkalnam Rīgas vecpilsētas malā un pašas senākās ielas – Smilšu ielas – sākumā. Armēņu nacionālās kultūras biedrības pārstāvji bija sagādājuši saviem cīņu un domu biedriem Latvijā šo neparasto dāvanu – no sarkanbrūna vulkāniskā tufa kalto stēlu kā atzinības un draudzības zīmi. Armēņu tradicionālais kapa piemineklis, kas daudzkārt tiek uzstādīts arī kā sabiedrisks monuments ievērojamu vēsturisku notikumu, faktu vai personu atcerei, Latvijas zemē nonāca kā Nacionālās kustības pārstāvju dāvana par palīdzību potošās 1989. gada zemestrīces seku pārvarēšanā.
Uz 67 centimetus augstas melna tufa pamatnes novietotais tēlnieka Samvela Muradjana kaltais hačkars ir skaists tradicionālā tēlniecības žanra pieminekļa stilizējums, kura kompozīcijā izmantoti nacionālās kultūras motīvi. Priekšpusē hačkars attēlo bagātīgā lineāru motīvu savijumā atveidotu krusta motīvu, kas radniecisks Bizantijas kultūrā atrodamiem paraugiem, kas jau kopš mūsu ēras 8. — 9. gadsimta tiek izstrādāti savdabīgā armēņu tautai raksturīgā versijā: ar vai bez sižetiskiem figurāliem ciļņiem, taču jebkurā gadījumā ar prevalējošu ornamentu klātbūtni. Krusta pamatne balstās uz liela un apaļa diska, bet krustu no trim pusēm apņem stilizētas rozetes. Virs krusta zariem parasti tiek attēlotas solārās zīmes – saules un mēness simboli un tā tas ir arī 180 centimetrus augstajā, 70 centimetrus platajā un 29 centimetrus biezajā Rīgas hačkarā. Uz hačkara sānu skaldnēm armēņu un latviešu valodā iekaltie uzraksti liecina par pieminekļa rašanās un uzstādīšanas apstākļiem. Vienā pusē uzraksts liecina: „Autors Samvels Muradjans”. Uz pretējās sānu skaldnes garākais veltījuma teksts vēsta: „Latvijas tautai no Armēnijas, pateicībā par palīdzību zemestrīcē cietušajiem. 24. aprīlī 1990. Uzstādīts 1915. gada genocīda upuru piemiņas dienā”.
Sakarā ar celtniecību 2000. – 2001. gadā agrākā bastiona nogāzē novietoto hačkaru par dažiem metriem pārvietoja, labiekārtojot tā apkārtni, aiz pieminekļa uzmūrējot lauztas formas pakāpjveida terasi un ierīkojot rituāliem piemērotu priekšlaukumu. Pēc arhitektes Ineses Grundules projekta veiktais labiekārtojums paredzēja no trim akmens podestiem izveidot savdabīgu altāri ziedu nolikšanai, kura skaldnes papildina plāksnes ar uzrakstiem. Rekonstrukcijas laikā hačkara otru plakano pusi papildināja ar jaunu simbolisku stilizēta krusta siluetu un solāro simbolu augšgalā, kā arī ar skaitli „1700”, kas nozīmē kopš kristietības kā valsts reliģijas pieņemšanas Armēnijā pagājušo laiku. Krusta silueta apakšā šis fakts pieminēts armēņu valodā ap akmenī iegravēto stilizētas kristīgās bazilikas attēlu. Pārvietotais hačkars ar tā rekonstruēto apkārtni iesvētīts 2001. gada 26. augustā svinīgā ceremonijā, piedaloties augstu priesteru jeb hierarhu delegācijai no Armēnijas reliģiskās dzīves centra – Ečmiadzinas katedrāles un klostera. Vienlaikus ar šo nozīmīgo notikumu pie hačkara Kojusalas ielā 5 tika iesvētīts arī Latvijā pirmās armēņu baznīcas kupola krusts, kas liecināja par simbolisku armēņu kopienas dievnama atklāšanu liturģiskajām ceremonijām un dievkalpojumiem Rīgā.
Uzraksti uz altāri veidojošajiem podestiem iemūžina Latvijas armēņu kopienas godbijīgo attieksmi kā pret savu, tā Latvijas vēsturi, pieminot arī hačkara teritorijas rekonstrukcijas un labiekārtojuma atbalstītājus.
No kreisās puses pirmais uzraksts: Latvijas armēņi izsaka pateicību „Intersource International Inc.” Prezidentam Solam N. Bukingolta kungam par atbalstu kompleksa „Piemineklis Hačkars” projektēšanā un celtniecībā.
Teksts altāra vidusdaļā iekalts armēņu (augšpusē) un latviešu valodā (apakšā): Komplekss „Piemineklis Hačkars” tika rekonstruēts 2001. gadā par godu kristietības kā Armēnijas valsts reliģijas pieņemšanas 1700. gadadienai un Rīgas 800 gadu jubilejai. Kompleksa rekonstrukcijā līdzdarbojās: Spartaks Ter Avetisjans, Rafi Haradžanjans, Gagiks Sarkisjans, Arams Avetisjans.
Uzraksts labās puses altāra plāksnē: Armēņu apustuliskās baznīcas Rīgas draudze un Latvijas armēņu biedrība „LAO” izsaka pateicību projekta autorei arhitektei Inesei Grundulei.

Dr. habil. art. Ojārs Spārītis
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
Rīgā

Добавить комментарий

Заполните поля или щелкните по значку, чтобы оставить свой комментарий:

Логотип WordPress.com

Для комментария используется ваша учётная запись WordPress.com. Выход /  Изменить )

Google photo

Для комментария используется ваша учётная запись Google. Выход /  Изменить )

Фотография Twitter

Для комментария используется ваша учётная запись Twitter. Выход /  Изменить )

Фотография Facebook

Для комментария используется ваша учётная запись Facebook. Выход /  Изменить )

Connecting to %s

%d такие блоггеры, как: